Izdevniecībā "Apostrofs" iznākusi klausāmgrāmata - pazīstamās vīnzines Valentīnas Grandānes "Ievads vīna kultūras vēsturē". Valentīnas Grandānes speciāli šim audio izdevumam sacerēto darbu ielasījis Nacionālā teātra aktieris Juris Lisners. Ieraksts ir pusotru stundu ilgs.
Jaunajā izdevumā pastāstīts par vīna kultūras pirmsākumiem Senajā Ēģiptē un Noasa vīna dārzā Ararata kalna pakājē, tās turpinājumu Senajā Grieķijā un Romā, katoļu baznīcas intelektuālo ieguldījumu vīna evolūcijā, cisterciešu ordeņa mūku veiktajiem atklājumiem klosteru vīna dārzos un koloniālisma laikmeta pienesumu tā attīstībā līdz pat 20. gadsimtam. Klausoties šo ierakstu, var uzzināt, cik litru vīna dienā izdzēra vācieši 16. gadsimtā, kur tika izgudrotas koka mucas vīna uzglabāšanai un transportēšanai, kurā gadsimtā vīna darīšanā sāka lietot sēru un daudzus citus interesantus faktus.
"Tā bija laimīga sagadīšanās, ka pats pirmais vīna reģions, ko redzēju savām acīm, bija Francijas Bordo, un pirmā vīna darītava, ko apciemoju, - "Chateau Haut-Brion". Labs sākums! Kopš tā brīža visi mani ārzemju ceļojumi bijuši saistīti ar vīnu, un citādus nekad nav gribējies. Iepazīšanās ar dažādu novadu vīna tradīciju un vēsturi ļāva no gluži cita skatupunkta palūkoties uz Rietumu civilizācijas vēsturi. Padomjlaiku skolā un augstskolā mācītā vēsture bija sastāvējusi tikai no kariem, revolūcijām un partijas kongresiem. Šis jaunais aspekts - "caur vīnu" - man patīk daudz labāk, šāda vēsture šķiet optimistiskāka. "Ievads vīna kultūras vēsturē" ir kā ātrs ceļojums cauri laikmetiem šim interesantajam ceļabiedram - vīnam - pie rokas. Tas ļauj izprast vīna evolūcijas procesu, tomēr pamatā tas ir stāsts par cilvēku dzīvi," stāsta Valentīna Grandāne.
"Šķiet, kinorežisors Pīters Grīnevejs esot teicis, ka vēstures kā tādas nemaz nav, ir tikai vēsturnieki. Arī vēsturnieku pamatbauslis skan visai skarbi: notikums, par kuru nav palikuši nekādi dokumenti, tiek uzskatīs par nenotikušu. Vīns ir noticis, un tas ir daudz vecāks par vissenākajiem vēsturiskajiem dokumentiem, tas ir civilizācijas līdzgaitnieks no pašiem tās pirmsākumiem un Eiropā ieradies no Austrumiem. Saliekot kopā dažādu vēsturnieku versijas par vīnogulāju izplatības gaitu pasaulē, vīna kultūras galvenās pieturvietas ir šādas: pats sākums meklējams Kaukāzā vai Mezopotāmijā 6000 gadu pirms mūsu ēras, pēc tam cauri Ēģiptei, Grieķijai, Āfrikas ziemeļu piekrastei, Sicīlijai un Senajai Romai vīnogulājs kā kultivēts augs un vīns kā tā dabisks galaprodukts, sasniedza Vidusjūras ziemeļu krastu un atrada savu apsolīto zemi Franciju aptuveni mūsu ēras sākumā,"- tā aizsākas Valentīnas Grandānes stāsts par vīna kultūras vēsturi. Lai uzzinātu vairāk, atliek ievietot disku atskaņotājā un klausīties.
Aktualitātes